Gudrā māja: ar ko būtu jāsāk un ar ko būtu jārēķinās

Kopš bloga uzsākšanas dzirdu arvien vairāk jautājumu, kas saistīti ar gudrās mājas konceptu un elementiem, kas nepieciešami tādas izveidošanai. Tāpēc izlēmu apkopot dažus no svarīgākajiem jautājumiem, kā arī ieteikumus par to, ar ko visvienkāršāk ir sākt, lai savu namu padarītu par viedo māju.

Noteikti vajadzētu sākt ar prioritāšu izvirzīšanu un saprast, kas Jūsu gadījumā būtu visnepieciešamākais, lai uzlabotu dzīves kvalitāti un kādu budžetu dažādiem uzlabojumiem esat gatavi atvēlēt. Ja kādreiz dažāda automātika bija diezgan ekskluzīva izvēle, tad šobrīd, attīstoties tehnoloģijām, viss kļuvis daudz demokrātiskāks, un dažādi risinājumi ikdienas atvieglošanai kļuvuši daudz pieejamāki. Intelektuālās mājas izveidošana nebūt vairs nav tikai kas tāds, kas redzams zinātniskās fantastikas filmās.

Bieži vien viens no iemesliem, kāpēc izvēlas vienu vai otru gudrās mājas risinājumu, ir ne tik daudz saistīti ar ērtībām, bet gan drošību. Tā ir iespēja ne tikai izvairīties no negaidītiem viesiem, bet izvairīties arī no dzīvībai bīstamiem apstākļiem. Ar dažādu ierīču palīdzību var radīt iespaidu, ka kāds ir mājās arī ilgākas prombūtnes laikā, piemēram, ar pielāgojama apgaismojuma, automatizētu aizkaru un žalūziju palīdzību. Toties dažādi sensori ļauj būt drošiem, ka telpā, piemēram, nav dūmi vai kādas citas veselībai bīstamas vielas. Tie spēj ne tikai informēt par bīstamību prombūtnes laikā, nosūtot informāciju uz telefonu, bet ir arī tādi, kas, piemēram, automātiski nodod informāciju par ugunsgrēka izcelšanos ugunsdzēsējiem.

Tātad, ar ko tad sākt un ko var padarīt par gudrās mājas sastāvdaļu? Patiesībā “gudrāku” var padarīt praktiski visu, kā darbināšanai ir nepieciešama elektrība. Sākot ar apgaismojumu un apkures sistēmām un beidzot ar visvienkāršāko galda lampu. Daļa no iekārtām jau uzreiz ir viedās jeb gudrās ierīces, citām ir iespējams izmantot dažādus gudros motorus vai adapterus. Vienkāršākās mājas automātikas ierīces izmanto taimerus un pulksteņus, lai noteiktu, kad jānotiek darbībai; mazliet sarežģītāki risinājumi ļauj vadīt ierīces ar viedtālruni vai planšeti; turpretī sarežģītākās tehnoloģijas ļauj izveidot kompleksus darbības scenāriju, balstoties datos, ko sniedz citas ierīces, kuru vidū var būt gan iekārtas, gan dažādi sensori.

Arī manā gadījumā pirmās ierīces ar acīmredzamu efektu bija saistītas ar apgaismojumu. Viens ir tas, ka tas ir elements, kura ieviešanas rezultāts uzreiz ir pamanāms, otrs – pieejamie risinājumi ir salīdzinoši lēti un vienkārši ieviešami. Izplatītāko vidū ir gan Philips Hue LED spuldžu sistēma, gan viens no apgaismojuma vadības pionieriem Lutron Electronics, kā vēl atrodami daudz citu variantu. Man apgaismojuma vadība ir realizēta vienkārši uz relejiem, kas savienoti ar vadības sistēmu, lai varētu tos darbināt. Es pats nepieciešamos relejus pirku Argus veikalā (www.argus.lv), bet tos var nopirkt arī jebkurā citā komponenšu tirdzniecības vietā, no kurām varētu ieteikt arī Elfa Distrelec veikalu (www.elfadistrelec.lv).

Pirms apgaismojuma iekļaušanas gudrās mājas konceptā jau biju ticis pie vadības sistēmas jeb kontroliera (meklējot angļu valodā atpazīstams pēc apzīmējuma “hub”). Tāds būs nepieciešams, ja plānots, ka tiks izmantotas vairākas gudrās iekārtas, ļaujot tām darboties vienotā tīklā. Vienotais tīkls ļauj ne tikai izmantot tikai vienu aplikāciju viedtelefonā un/vai planšetē visu iekārtu vadībai, bet arī dod iespēju veidot rīcības ķēdes, kur noteikts vienas ierīces stāvoklis ietekmē kādas citas darbību. Piemēram, aizverot durvis (kurās ir iestrādāti devēji, kas nosaka to stāvokli), tiek izslēgta arī automātiski gaisma.

Izvēloties vadības sistēmu, ir svarīgi saprast, kādu protokolu tā izmanto un vai izvēlētās iekārtas to atbalsta. Izplatītāko protokolu vidū ir KNX, ZigBee, Z-wave un virkne citu (kuriem vajadzības gadījumā savienojamību var nodrošināt). Sev es esmu izvēlējies KNX standartu atbalstošo Logic Machine. To es izvēlējos galvenokārt tāpēc, ka tas ir tepat Latvijā radīts risinājums par draudzīgu cenu un man jau iepriekš bija izveidojies ļoti labs kontakts ar tā izstrādātājiem. Tai pašā laikā, protams, ļoti būtiski bija arī tas, ka jau sākotnēji redzēju šīs sistēmas plašās pielāgošanas iespējas, kas nākotnē ļaus arvien vairāk izvērsties gudro tehnoloģiju kontekstā.

Logic Machine

KNX ir starptautisks protokols, kas ļauj savā starpā sadarboties dažādām ēkā esošām sistēmām un ierīcēm – audio, signalizācija, apgaismojums, apkure utt. Pirms KNX ieviešanas dažādu sistēmu savietošana bija ļoti dārga vai pat neiespējama. Tā ir standarta elektroinstalācijas aizstāšana ar vājstrāvas sistēmu citā kvalitātes līmenī. KNX ir atvērta, paplašināma un tāpēc lietotājam draudzīga sistēma, kā arī tā jau ir sagatavota nākamās paaudzes produktiem.

Tātad īsumā – pirms kādu konkrētu risinājumu izvēles, sāciet ar savu vajadzību un iespēju apzināšanu. Tālāk sapratīsiet, kuras iekārtas šīs vajadzības var nodrošināt, un tālāk jau atliek ieviešana, un, kā jau minēju – viss, ko var kaut kā darbināt ar elektrību, var būt viedmājas sastāvdaļa! Kādā citā reizē pastāstīšu vairāk arī par dažādiem interesantiem veidiem, kā to panākt. Es pats šobrīd esmu ticis jau tik tālu, ka man ir gan vienotās vadības sistēma, gan iespēja ieslēgt/izslēgt apgaismojumu, devēji logos un durvīs, un esmu vien dažu soļu attālumā, lai tam klāt nāktu arī automātiski vadāmas žalūzijas un varētu jau sākt domāt par tālākajām idejām.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s